Loģistika ir viss tas, kas ir starp preces ražošanas vietu un tās patēriņu.
Loģistika ir saimnieciska darbība, kura saistīta ar materiālo plūsmu pārvaldi ražošanā un apgrozībā.
Loģīstika ir starpzinātniskais virziens, kurš saistīts ar materiālās plūsmas veidošanas un pārvietošanas efektivitātes paaugstināšanu.
Loģistika ir zinātne par plānošanu, kontroli un pārvaldi transportēšanā, uzglabāšanā noliktavās un citas materiālās un nemateriālās operācijas.
Loģistika apskatāma no sistēmas viedokļa. Sistēmai jābūt spējīgai reaģēt uz ārējās vides izmaiņām.
Loģistika nodarbojas ar materiālām plūsmām.
Materiālās plūsmas ir kravas, detaļas, materiālās vērtības utt., kuras apskatāmas no loģistisko operāciju pielietošanas viedokļa.
Loģistiskās operācijas: iekraušana – izkraušana, transportēšana, komplektācija, iepakošana, uzglabāšana noliktavās utt.
Loģistikas attīstības posmi:
1)Pirmsloģiskais etaps – transporta sastāvdaļa realizējas patstāvīgi kā elements pašai ražošanai (tā ir cita lieta, jūsu darīšana), 60.-70.gados.Faktori, kuri ietekmē loģistikas attīstību:
1)nepieciešamība nodrošināt priekšnosacījumus konkurences cīņā, ņemot vērā:
a)samazināt piegādes transporta izmaksas;
2)paaugstināt piegādes kvalitāti;
1)zinātniski tehniskais progress – kompjuterizācija un sakari;
2)militārā pieredze;
3)pāreja no pārdevēja tirgus uz pircēju tirgu;
4)ekonomikas globalizācija un internacionalizācija.
Loģistikas koncepcijas (viedoklis) pamattēzes:
1)sistēmas pieeja – sistēma ir elementu kopums, ņemot vērā šo elementu mijiedarbību.
Piem., A x, z
B y, c…
