Vērtējums:
Publicēts: 22.05.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 1.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 2.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 3.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 4.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 5.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 6.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 7.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 8.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 9.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 10.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 11.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 12.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 13.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 14.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 15.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 16.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 17.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 18.
  • Referāts 'Autoimūns hepatīts', 19.
Darba fragmentsAizvērt

Secinājumi
Autoimūnas hepatīta ir hroniska aknu iekaisuma slimība, kura ir sastopama visā pasaulē, skar abu dzimtu pārstāvjus un visas vecuma grupas. Patoģenēze ir komplekss, kurš sevī ietver apkartējas vides un gēnētiskus faktorus. Diagnozticešanas ir balstīta uz paaugstinātu transmināzu kombinācijas, tipisku antivielu esamības un rakstura, un aknu biopsija parāda saskaršanas (saskaršanas vietas) hepatītu un citas raksturīgas pazīmes. Atbilde uz arstēšanu arī var palīdzet uzstādīt diagnozi. Izslēgšanas metode var tikt izmantota lai uzstādītu diagnozi ar relatīvi lielu precizitāti. Ārstēšana sevī ietver kortikosteroīdos preparātus un citas imunsupresīvus režīmus atkaribā no slimības smaguma, atbildes uz ārstēšanu un toleranci pret terapiju. (Francque et al., 2012)

Atlants