Nobeigums
Šie bija tikai daži gadījumi no simtiem un iespējams pat tūkstošiem, diemžēl cilvēki saskaras ar konfidencialitātes pārkāpumiem katru dienu – gan masu medijos, gan sadzīviskās situācijās, gan sabiedriskajā transportā, gan liftā. Daudzi no mums pat neaizdomājas, cik nopietni tas ir un nesaprot, ka tā nav norma. Bieži ir dzirdētas situācijas, kad ārsts pats uzskata par normālu tāda veida informācijas izpaušanu, un šeit jau ir jādomā par dziļākām šīs problēmas saknēm tālākā pagātnē, kas ir saistīta ar citu politisko režīmu un sabiedrības modeli.
Jauno ārstu sava veida misija ir atgūt sabiedrības uzticību medicīnas sistēmai valstī, darbinieku lojalitātei un godīgumam, kura ir laika gaitā plašā mērā zudusi. Iespējams, ka iepriekšējās paaudzes ārstiem nešķita būtiski šie ētikas pamatprincipi, iespējams, ka pacientu tiesību nezināšana ir novedusi ārstus līdz izlaidībai un zināma veida visatļautībai. Es pieļauju domu – ja pacienti pārzinātu savas tiesības un pastāvētu par tām, tas dotu lielu atsvaru šobrīd nesakārtotajai medicīnas sistēmai. Protams, tas neatrisinātu pilnīgi visu, bet noteikti ierobežotu marginālo pārkāpumu skaitu un raksturu.
Ir jāizglītojas ne tikai pacientiem, bet arī ārstiem – it īpaši topošajiem, lai jau no pašiem pamatiem izskaustu jebkādu ideju par tik patvaļīgu un neatbildīgu datu izpaušanu neadekvātās situācijās un neatbilstošām personām. Es kā topošais ārsts saprotu, cik svarīgi ir glabāt informāciju, iegūt pacientu uzticību un neizpaust to, man šķiet nepiedodami aprunāt kādu gadījumu ar citu pacientu, un tā uzskata lielākā daļa manu topošo kolēģu, tāpēc nešaubos, ka situācija Latvijā mainīsies, jo mēs esam Latvijas veselības aprūpes nākotne, un uz mūsu profesionālo darbību balstīsies nākamās paaudzes.
…
