Vērojot mūsu planētu Zemi no kosmosa, tā piesaista ar savu zilgano krāsu. Šo zilo caurspīdīgo krāsu veido atmosfēras slānis, kas ir viens no nosacījumiem, lai uz planētas pastāvētu dzīvība. Atmosfēra mūs apgādā ar gaisu, ko mēs elpojam, kā arī regulē globālo temperatūru, satur ozona slāni, kas kalpo kā filtrs pret nāvējošo Saules radioaktīvo starojumu.
Apmēram biljons gadu ozona molekulas atmosfērā ir sargājušas mūsu planētu, taču pēdējā pusgadsimta laikā cilvēka darbība ir sākusi apdraudēt to pastāvēšanu. Apmēram 90% no visa ozona daudzuma atmosfērā atrodas augstumā starp 10 un 40 km. Šo atmosfēras slāni sauc par stratosfēru. Ozons vēl ir arī troposfērā (skatīt pielikumu).
Ozona molekula sastāv no 3 savstarpēji saistītiem skābekļa atomiem. Tā ķīmiskā formula ir O3. Ja ozons nokļūst gaisā, ko cilvēks ieelpo, tas kļūst par bīstamu gaisa piesārņotāju, kas ir kaitīgs cilvēka organismam. To sauc par “piezemes slāņa ozonu” jeb troposfēras ozonu, un tas veidojas noteiktos apstākļos, reaģējot slāpekļa oksīdiem un gaistošajiem organiskajiem savienojumiem Saules gaismas ietekmē. Šajā slānī esošais ozons ir saistīts ar siltumnīcas efekta veidošanos.
Zemes atmosfēras augstākajos slāņos (stratosfērā) ozona slānis aiztur sevišķi bīstamu Saules ultravioletā starojuma daļu. Šajā slānī esošo ozonu cilvēce cenšas aizsargāt.
…
