Sākot ar 1929.gadu ASV un nedaudz vēlāk arī Eiropas ekonomikā sāk iestāties grūtas dienas. Strauji sāk kristies akciju un vērtspapīru kursi. Daudzas atteicās no zelta standarta nacionālajās valūtās, tas apgrūtināja starptautisko tirdzniecību valstīm , kas to nebija izdarījušas. Ļoti daudzas bankas nonāk maksāšanas grūtības, rodas sajukums un neuzticība, krīt preču cenas, mazinās cilvēku pirktspēja, rodas daudz preču, kuras neviens nepērk, krīt to cenas. Līdz ar to daudzas rūpnīcas nespēdamas samazināt preču ražošanas izdevumus samazina ražošanu vai vispār bankrotē. Miljoniem strādnieku paliek bez darba. Ļaudīs sāk pacelties balsis pret valdību un valsts iekārtu. Ļoti daudzās valstīs tiek gāzta demokrātija. Sākās lielā pasaules ekonomiskā krīze, kura protams nevarēja neietekmēt Latvijas tautsaimniecību. Un 1930.gadā arī Latvijā sāka parādīties pirmās ekonomiskās krīzes pazīmes. Tās veicināja arī Latvijas valdības un Latvijas Bankas nepareizā darbība ekonomiskās krīzes laikā.
Latvijas Bankas darbības kļūdas
Pirmo triecienu Latvijas tautsaimniecībai izdarīja Latvijas Banka, kuras padome 1930.gada 20.decembrī ar 1931.gada 1.janvāri izdarīt kredīta restrikciju un nolēma:
1.pakāpeniski samazināt vai slēgt pilsētu kredītiestāžu visāda veida kredītus;
2.samazināt izdoto kredītu uzņēmumiem, atmaksājot tos skaidrā naudā saskaņā ar padomes izdotajiem noteikumiem.…
