Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.06.2015.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 1.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 2.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 3.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 4.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 5.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 6.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 7.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 8.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 9.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 10.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 11.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 12.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 13.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 14.
  • Referāts 'Mozaīku mākslas attīstība Bizantijā', 15.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
I.  Bizantijas mozaīku māksla 5.-7. gs. (galvenokārt Ravennas baznīcās)    3
II.  Bizantijas mozaīku māksla 9.-10.gs.    4
III.  Bizantijas mozaīku māksla 11.-12.gs.    5
IV.  Bizantijas mozaīku māksla 13.gs. – 15.gs.    5
V.  Bizantijas mozaīku māksla ārpus Bizantijas impērijas robežām (11.,12.gs.)    6
  Kopsavilkums un secinājumi    6
  Izmantotās literatūras saraksts    8
  Pielikums    9
Darba fragmentsAizvērt

Kopsavilkums un secinājumi
Bizantijas mākslas agrīnajā posmā arhitekti vislielāko uzmanību veltīja iekštelpu dekoratīvajai apdarei, kuras visizplatītākā forma bija mozaīka. Galvenās tēmas bija kristietības propagandēšana un valdnieku popularizēšana un dievišķošana.
Mozaīkas radītas, izmantojot dažādas nokrāsas smaltu, kas ir stikla un minerālu sakausējums sīku, kubveida gabaliņu formā.
5.-7. gs. Mozaīku mākslas centrs bijusi Ravenna Itālijā, kur atrasti vieni no senāko mozaīku paraugiem. Mozaīkas Ravennas baznīcās bijušas ļoti krāšņas, kontrastu pilnas (krāsu toņu izvēlē).Vēl tiek ievērotas antīkās tradīcijas, taču tas pamazām nomaina askētiskums. Kompozīcijas ir ceremoniālas un ļoti svinīgas, vienīgā emocija ir plaši ieplestās acis, kuras varētu liecināt par garīgo ekspresiju. Jau šajos gadsimtos iecienīta tematika bez Kristus dzīves un valdnieku ceremonijām bijušas „apdāvināšanas” ainas. Mozaīkas sakārtotas pamīšus, brīvi un kontrastējoši.
9.-10. gs. Līdz ar šo laiku, tiek izstrādāta figūru izkārtošanas kompozīcijā etiķete un noteikta kanona iezīmes. Būtībā evolūcija turpinās līdz 11.-12.gs., kad kompozīcijā parādās shematizācijas iezīmes, krāsu gammā tiek iekļautas toņu nianses un tiek lietotas pakāpeniskas krāsu pārejas. Jāpievērš uzmanība mozaīku dekoratīvajam raksturam, kuru pastiprina mozaīkas lineārais smaltas izkārtojums paralēlās rindās. Pastiprinās garīguma tendence mozaīku gleznojumos, kur sejas tiek attēlotas maigas un apgarotas, lai arī cik traģiska aina nebūtu attēlota. Iemīļots paņēmiens, kā padarīt mākslas darbu iespaidīgāku, ir attēlot klusas dvēseles sāpes un aizturētas emocijas, nekā tiešu traģēdiju.
13.-15.gs. Laiks, kad kompozīcijās zeltītā fõna vieta izmanto arhitektūriskas būves attēlojumus un dabas ainavas. Figūru novietojums arī ir brīvāks un atraisītāks. Krāsu kontrasti tiek spilgtināti. Mozaīkas arī tiek izkārtotas brīvi. Tematika kļuvusi vēl plašāka – ilustrē slavas dziesmas Dievmātei, Kristum, evaņģēlijus, himnas, lūgšanas. Kopumā, mozaīkas ir greznākais glezniecības – lietišķās mākslas veids, kāds redzēts līdz šim.

Autora komentārsAtvērt
Atlants