Pieklājība un patīkama uzvedība ir tikusi augstu vērtēta jau sen. Pieklājības normas ir veidojušās un pārveidojušās visā cilvēces attīstības gaitā saskaņa ar attiecīgā laika paražām un tradīcijām. Pirmie zinamie apcerējumi par uzvedības normām sarakstīti Ēģiptē trešā tūkstošgadē p.m.ē. Tajos tika skaidrots, kas ir normas, kāpēc tās nepieciešamas un kā realizējamas dzīvē.
Senākos darbus par manierēm Eiropā sarakstijuši itāļi. 14. gs., pieaugot labklājībai, Itālijas sabiedrība kļuva arvien kulturālāka un izglītotāka. Cilvēki vairāk sāka apzināties savu uzvedību un pievērst uzmanību tam, kā uzvesties pie galda, kā kavalierim izturēties pret dāmām, kā ģērbties utt. Tieši no Itālijas etiķete kopā ar zinatnēm un mākslu pamazām ieviesās Francijā, Vācijā, Anglijā un citās Eiropas valstīs.
Lietišķajās attiecībās ir svarīgi ievērot uzvedības standartus un cienīt citu tautu paražas un rituālus. Dažādu tautu nacionalo īpatnību pārzināšana un atbilstoša etiķetes ievērošana palīdz izvairīties no pārpratumiem vai pat attiecību saraušanas.
Mūsdienās biznesa labklājības rādītājs ir spēja pastavēt un konkurēt arī starptautiskajā tirgū. No uzņēmumiem tiek prasīta konkurētspēja un un produkta realizācija ārvalstīs tikpat efektīvi kā savā valstī.…
