Psiholoģija ir zinātne, kas pēta cilvēku, tā personību iezīmes, dabu, būtību, vai cilvēks ir individuālists vai kolektīvists. Mūsdienās pastāv daudzas psiholoģijas personību teorijas, kas vairāk vai mazāk viena no otras atšķiras, līdz ar to nav vienotas kopīgas teorijas, kāpēc cilvēks ir šāds vai tāds. Parasti psihologi pēta katrs savu nozari, piemēram, viens pēta un izzina personības psihoseksuālo attīstību, otrs pēta personisko bezapziņu, bet vēl kāds cits – personības brieduma stadijas, jo viens pētnieks parasti nespēj aptvert visu personības izpēti, jo cilvēks ir komplicēta parādība. Lai dziļāk izprastu cilvēka psihiskās attīstības procesu, nepieciešams atcerēties jēdziena “attīstība” saturu. Šī jēdziena izpratnē pastāv divas pieejas. Viena no tām apskata attīstības procesu kā sistēmas veco īpašību vai kvalitāšu pāreja jaunās, uzkrājot kvantitāti un uz tās pamata rodoties jaunai kvalitātei. Kvantitatīvās izmaiņas norit pakāpeniski, dažreiz pat nemanāmi, taču, sasniedzot noteiktu līmeni, tās lēcienveidīgi, “revolucionāri” pāriet jaunā stāvoklī.…
