Hitlera priekšstati jautājumā par tautu un rasi sāka veidoties jau viņa politiskās karjeras sākuma gados, kad viņš iesaistījās Vācu Strādnieku partijā, kura bija viena no daudzajām labēji orientētajām partijām, kas pārstāvēja t.s. tautiski nacionālo kustību jeb Volkishe Bewegung.
Šai kustībai piederīgās partijas propagandēja tādas idejas kā sociāldarvinismu jeb cīņu sabiedrībā par eksistenci, „dzīves telpas” paplašināšanas teoriju un antisemītismu.
Pēc tam kad 1920.gadā Vācu Strādnieku partija tika pārdēvēta par Nacionālsociālistisko Vācu strādnieku partiju, Hitlers kļuva par vienu no tās līderiem. Pēc partijas neveiksmīgi organizētā Minhenes „alus puča” 1923.gada novembrī, Hitlers nokļūst cietumā, kur saraksta savu pirmo grāmatu „Mana Cīņa”. Šajā grāmatā viņš izklāsta savas politiskās idejas un to realizēšanas plānus. Citu starpā Hitlers daudz raksta par rases un tautas jautājumiem. Par pamatu viņa idejām kļuva tādu teorētiķu un filozofu kā Ratcela, Gobino, Čemberlena, Nīčes un Hausdorfa darbi. Grāmatā „Mana Cīņa” Hitlers izveido minēto autoru sociālo un politisko priekšstatu sintēzi, kas vēlāk kļūst par nacistu partijas ideoloģijas pamatu.…
