Nav runas un rīcības brīvības. Padomju laikos bija stingri noteikts, ko un kur var teikt un darīt. Romānā liela nozīme bija meitas kultūras un vēstures pulciņa skolotājam Blūmam. Viņš tai atvēra acis uz pilnīgi citu skatu uz dzīvi lasot dzeju. Blūms ne tikai deva skolēniem lasīt lasāmvielu, kas nav iekļauta skolas programmā, bet ari aizveda tos ekskursijā uz vecu, pamestu baznīcu. Šīs abas rīcības Padomju Savienībā netika atbalstītas, un tā rezultātā, skolotāju no skolas atlaida. Par skolotāja Blūma rīcībām arī izteicās vīrs, kurš izpratināja bērnus : “Tādi kā biedrs Blūms saindē jaunatni, saindē un noved no padomju ceļa.” Tas liecina, ka padomju laikos nebija izspēja darīt un teikt ko vien vēlas, par to varēja būt nopietns sods.…
