C. Nokavējuma procenti
176. Tiesa nolemj, ka nokavējuma procentu likme jānosaka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas rezerves aizdevumu procentu likmi, tai pieskaitot trīs procentu punktus.
AR ŠĀDU PAMATOJUMU TIESA VIENBALSĪGI
1. noraida Valdības lūgumu svītrot šo iesniegumu no lietu saraksta;
2. pievieno Valdības sākotnējos iebildumus, ka iesniedzēja sūdzības saskaņā ar Konvencijas 5.panta 1. un 4.punktu ratione materiae neatbilst Konvencijas normām, un iesniedzējs nav izmantojis visus aizsardzības līdzekļus, kas pieejami valstī, lietas izskatīšanai pēc būtības;
3. atzīst sūdzības saskaņā ar Konvencijas 5.panta 1. un 4.punktu un 8.pantu par pieņemamām izskatīšanai un pārējo iesniegumu par nepieņemamu izskatīšanai;
4. nolemj, ka ir noticis Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpums attiecībā uz iesniedzēja uzturēšanos Īles centrā Īles pagastā no 2002.gada 30.janvāra līdz 2010.gada 1.aprīlim, un noraida Valdības sākotnējo iebildumu attiecībā uz Konvencijas 5.panta 1.punkta piemērojamību šajā jautājumā;
5. nolemj, ka nav noticis Konvencijas 5. panta 1.punkta pārkāpums attiecībā uz iesniedzēja uzturēšanos Īles centrā Lielbērzē no 2010.gada 1. aprīļa līdz šim brīdim, un atbalsta Valdības sākotnējo iebildumu attiecībā uz Konvencijas 5.panta 1.punkta piemērojamību šajā jautājumā;
6. nolemj, ka ir noticis Konvencijas 5.panta 4.punkta pārkāpums attiecībā uz iesniedzēja nespēju panākt viņa ievietošanas Īles centrā Īles pagastā no 2002.gada 30.janvāra līdz 2010.gada 1.aprīlim likumīguma pārskatīšanu, un noraida Valdības sākotnējo iebildumu attiecībā uz visu valstī pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu neizmantošanu šajā jautājumā.
…
1. Lietas pamatā ir iesniegums (Nr.35939/10), kuru pret Latvijas Republiku Tiesā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – Konvencija) 34.pantu 2010.gada 29.jūnijā iesniedza Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs nepilsonis Genādijs Mihailovs (turpmāk tekstā – iesniedzējs). 2. Iesniedzēju, kuram bija nodrošināta bezmaksas juridiskā palīdzība, pārstāvēja Rīgā praktizējošs jurists A. Zvejsalnieks. Latvijas valdību (turpmāk tekstā – Valdība) sākumā pārstāvēja tās tālaika pārstāve I. Reine, bet vēlāk – pārstāve K. Līce. 3. Iesniedzējs, cita starpā, apgalvoja, ka pret savu gribu vairāk nekā desmit gadus ir bijis ievietots valsts sociālās aprūpes iestādē, nav varējis panākt atbrīvošanu un ir bijis pilnīgi atkarīgs no savas sievas, kura bijusi viņa aizgādne, bet nav pārstāvējusi viņa intereses un novērsusi visus viņa mēģinājumus aizstāvēt savas tiesības. 4. Iepriekš minētās sūdzības 2011.gada 29.augustā tika nosūtītas Valdībai. Tāpat tika nolemts vienlaicīgi lemt par iesnieguma pieņemamību izskatīšanai un izskatīt to pēc būtības (29.panta 1.punkts). Turklāt trešās personas komentāri tika saņemti no Eiropas Invaliditātes foruma, Starptautiskās Invaliditātes alianses un Pasaules psihiatrijas lietotāju un izdzīvojušo tīkla (turpmāk tekstā – trešās personas), kam tika dota atļauja iestāties rakstveida procesā (Konvencijas 36.panta 2.punkts un Tiesas reglamenta 44.punkta 3.punkts). Atbildētāja Valdība sniedza atbildi uz šiem komentāriem (44.punkta 6.punkts).
