Pēdas priekšējādaļa ir abducēta. Izmainīts ir arī locītavu skrimslis, ir sabiezētas saites un locītavu kapsulas. Apakšštilba un pēdas muskulatūra ir hipoplastiska. Slimā pēda ir mazāka, vērojams arī apakšstilba saīsinājums.
2. Diagnostika.
Iedzimtas greizās pēdas diagnostika nav grūta. Raksturīgs un diagnostisks ir pēdas izskats. Equinus – pēda atrodas plantārās fleksijas stāvoklī, papēdis uzrauts uz augšu. Šo deformācijas komponentu nosaka veltņa kaula forma, pēdas locītavas kapsulas mugurējās daļas kontraktūra un ikru saīsināta muskulatūra. Varus deformāciju nosaka papēžas un veltņa kaula paralēlais novietojums, subtalārā locītava un m.tibialis posterior kontraktūra. Adductus un mediālā rotācija veidojas veltņa kaula kakla mediālās deviācijas, talonavikulāras locītavas subluksācijas un pleznas kaulu addukcijas dēļ. Lielā lielakaula (tibia) mediāla sagriešanās greizajai pēdai sākotnēji nav raksturīga.
Iedzimtajai pēdai raksturīga deformācijas rigiditāte un dziļas ādas krokas pēdas iekšmalā un papēža apvidū. Šie simptomi palīdz atsķirt iedzimtu deformāciju no pozīcijas, kas parasti viegli pasīvi koriģējas.
…
