Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 23.02.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Jūtas un prāts R.Blaumaņa novelēs', 1.
  • Eseja 'Jūtas un prāts R.Blaumaņa novelēs', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Izlasiet kaut vienu šī talantīgā rakstnieka noveli! Jūs pamanīsiet cik prasmīgi R. Blaumanis apvieno prāta un jūtu tēlojumu. Iespējams arī tāpēc tautā R. Blaumanis ir guvis popularitāti un atzinību. Viņa darbi netiek aizmirsti arī pēc simts gadiem, tos atceras, tos iestudē teātros, iekļauj mācību grāmatās, pat uzņem filmas. Jāņos ik gadu tiek iestudēta luga „ Skroderdienas Silmačos”, arī televīzija neatpaliek un rāda filmu „Skroderdienas Silmačos. Tā ir kļuvusi par sava veida tradīciju.
Esmu lasījusi četras rakstnieka noveles – „Rudupiete”, „Nāves ēnā”, „Salna pavasarī” un „Purva bridējs”. Visās novelēs galvenie varoņi cīnās ar divām iespējām – vadīties pēc prāta vai pēc jūtām, pēc sirds. Novelē „Raudupiete” sieviete gados iemīlas jaunā puisī, kuram jau ir saderinātā. Jūtas un prāts cīnās. Viņa zina, ka tas nav pareizi, ka vecāka sieviete mīl jaunu puisi, kuram turklāt jau ir līgava. Tomēr uzvar jūtas. Jūtu, emociju iespaidā viņa pat nogalina savu bērnu, vēlāk arī pati izdara pašnāvību. Manuprāt viņa neizvēlējās pareizo ceļu. Pareizāk būtu bijis vadīties pēc prāta, bet jūtas guva virsroku.
Novelē „Purva bridējs” vēl veiksmīgāk var pamanīt jūtu un prāta tēlojumu. Arī šeit jūtas ir mīlestība. Jaunā sieviete Kristīne mīl staļļu puisi Edgaru, Edgars arī mīl Kristīni, bet diemžēl viņš ir liels uzdzīvotājs un bieži vien krāpj Kristīni. Kristīnes māte nevēlas, lai meita aizietu pa tādu pašu dzīves ceļu kā viņa, apprecot Edgaru. Uz Kristīnes sirdi cer arī Akmentiņš, kurš ir kārtīgs, turīgs, ar savu saimniecību. Māte mudina meitu precēties ar Akmentiņu. Noveles beigās Kristīnei notiek kāzas ar Akmentiņu. Edgars vēl cenšas atgūt Kristīni un sola laboties. Kristīne cīnās ar jūtām un prātu. Citāts. „Viņa piepeši vairs nekā neredzēja kā tikai neskaitāmas zelta lodītes savā priekšā dancojam. Viņas ausīs šņāca kā vētra, un viens spēks, nākdams iz viņas būtības dziļākā dziļuma, spieda viņu mesties Edgaram pie kakla un izsaukties: „Piedod!” Bet viņa sakoda zobus, aizmiedza acis, lai nozustu virpuļojošās lodītes...” Beigās tomēr uzvar jūtas un Kristīne paliek pie Edgara.

Autora komentārsAtvērt
Atlants