• Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija”

     

    Referāts7 Socioloģija

Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 18.12.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 1.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 2.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 3.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 4.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 5.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 6.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 7.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 8.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 9.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 10.
  • Referāts 'Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M.Vēbera grāmatā "Reliģijas socioloģija', 11.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Ievads    3
2.  M.Vēbera biogrāfija    4
  Darbības periodi    4
  Darbi    5
3.  Reliģijas un saimnieciskās dzīves saikne M. Vēbera grāmatā „Reliģijas socioloģija”    6
4.  „Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”    8
5.  Secinājumi    10
6.  Izmantota literatūra    11
Darba fragmentsAizvērt

Makss Vēbers piedzima 1864. gadā Erfurtes pilsētā, Vācijā. Strādāja par profesoru Berlīnes, Freiburgas, Heidelbergas, Minhenes universitātēs. Interešu un zinātniskas darbības diapazons ir neparasti plašs: izsenas pasaules stāsts un ost-elbu zemnieku stāvokļa pētījums Vācijā 19. gadsimta beigās, reliģijas socioloģija un sabiedrisku zinātņu metodoloģija, ekonomika un jurisprudence, filozofija un ētika.
Dažus vārdus nepieciešams sacīt par Maksa Vēbera darbu kopīgu tendenci, kurai ir raksturīga evolūcija no vēsturiskiekonomiskām problēmām pie kopīgas socioloģijas jautājumiem. Nosacīti var izcelt trīs periodus filozofa darbībā.
Darbības periodi
Pirmais periods (līdz 1898) - līdz radošajam lūzumam, kas ir saistīts ar veselības traucējumu. Vēbers ļoti ātri izdarīja savu profesionālo karjeru, sākot strādāt kā saimniecības un tiesības vēsturnieks. Eksistēja vēsturiski satrāpījusies skola gan tiesību, gan arī saimniecības, un Vēbers turējas šo skolu. Tomēr, viņš kritiski piegāja pie zinātnes apvienošanas tendences, mākslas un ētikas, skaitot, ka zinātnei nav vērtību raksturs. M. Vēbera darbības pirmajam periodam ir raksturīga interese par zinātni: mūsdienu un antīks kapitālisms, tirdznieciskas sabiedrības atklājums viduslaikos, tiesiskā sadalīšanā starp personisku īpašumu un ražošanas līdzekļu valdījumu. Pēdējais M. Vēbers skaita par svarīgu mūsdienu kapitālisma rašanās. Saslimšana iesākās 1898.gadā un četru gadu turpinājumā viņš nevarēja uzsākt radošo darbību. Tieši šajos gados Vēbers pieškir citu jēgu cilvēciskas darbības iztekam un motīviem.
Otrais periods (1903-1910). Pēc slimības, 1902.gadā viņš sāk interesēties ar metodoloģiskiem jautājumiem. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants