Gleznotāja Ērika Gulbe (1916 – 2003) ir spilgta un savrupa parādība Latvijas 20.gadsimta otrās puses mākslas dzīvē. 1948.gadā viņa beigusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju, bet līdz pat 1960.gadam mākslinieces darbi “formālisma” dēļ izstādēs netika pieņemti. Lai arī 1962.gadā Ērika Gulbe tika uzņemta Latvijas PSR Mākslinieku savienībā, tomēr savā daiļradē viņa nekad nav pakļāvusies partijas diktātam un nav gleznojusi pasūtījuma darbus. Oficiālu atzinību un savas radošās darbības novērtējumu māksliniece piedzīvoja tikai pēdējos dzīves gados, kad saņēma LR Kultūras ministrijas prēmijas (1997, 2002), Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju (1999) un Latvijas Mākslinieku savienības Gada balvu mākslā par personālizstādi 2001.gadā (2002).
Ērika Gulbe savā ekspresionistiskajā manierē, kas ar gadiem aizvien vairāk tuvinājās abstrakcijai, gleznojusi portretus, ainavas un klusās dabas. Viņas gleznās svarīgāka par attēloto objektu ir krāsa un tās kontrasti, faktūra un ritmi. …
