Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.05.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Konspekts filosofijas eksāmenam', 1.
  • Konspekts 'Konspekts filosofijas eksāmenam', 2.
  • Konspekts 'Konspekts filosofijas eksāmenam', 3.
  • Konspekts 'Konspekts filosofijas eksāmenam', 4.
Darba fragmentsAizvērt

Anamnēze – mūsos esošu zināšanu aktualizācija, kas nenotiek automātiski. Cilvēks atceras to, ko redzējis taipasaulē. Dzīves nemirstīgus. Izzināšana=atcerēšanās.
Antropoloģija - (grieķu anthropos - cilvēks, logos - mācība) ir zinātne par cilvēkiem šī jēdziena visplašākajā nozīmē. Antropoloģija ir holistiska (visaptveroša, integrējoša) zinātne, jo pēta cilvēkus gan visos laikos, gan visās izpausmēs. Antropoloģija nodarbojas gan ar cilvēku bioloģijas, gan kultūras un sabiedrisko izpausmju pētīšanu. Galvenās antropoloģijas nozares ir Bioloģiskā/ Fiziskā antropoloģija un Kultūras/ Sociālā antropoloģija.
Aristotelis (384-322p.m.ē.) – sengrieķu zinātnieks un filozofs. Studēja Platona akadēmijā, vēlāk nodibināja savu skolu. Aicināja pie pašu lietu pētīšanas. Kas ir lietas? Kas ir pasaule? Izbrīna lietas viņa priekšā – tas attīsta filozofiju. Traktāti, sistemātisks izklāsts, problēmas uzstādījums. Cilvēks tiecas pēc zināšanām, pieredzē meklē neskaidro. Dabiskās tiesības. Metafizika. Dievs – visu lietu kustinātājs. Peripatētika – diskusijas pastaigas laikā. Domas struktūra.

Aristoteļa mācība par četriem cēloņiem –
materiālais cēlonis – viela, no kā lieta tiek izgatavota;
formālais cēlonis – plāns, vadoties pēc kā tā tiek izgatavota;
darbīgais cēlonis – izgatavošana, radīšana, veidošana (ietver darbības veicēju);
gala mērķis – pielietojums, nolūks, kam šī lieta ir domāta.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants