Raiņa Literatūras un mākslas muzeja darbinieki neilgi pēc tautas mākslinieka nāves ieradās viņa mājā Pārdaugavā,tie tur atrada darbu vairākiem gadiem.Izrādijās,ka neaptveramās fantāzijas lidojuma cilvēks,kura radošās domas vērienu mēdz mērot lielās,visaptverošās dimensijās ar pedantisku neatlaidību saglabājis vai visu savu personisko arhīvu.Apputējušās,nesakārtotās kaudzēs te atradās lomu un izrāžu režijas eksemplāri,fotoattēli,vēstules,dažādu Smiļģa dzīves periodu dokumenti un neizsakāmi vērtīgas-gan shematiski zīmētas,gan atsevišķas vārdos izteiktās-atziņas par inscenējamās lugas jēdzienisko saturu-režisora „rādāmās domas”,parasti redzamas uz mazām stūros atgrieztām var teikt,pat apdarinātām lapiņām.Tagad pamatos sistematizēts,Smiļģa arhīvs dod un vēl ilgi dos neaizstājamu vielu latviešu mākslas vēstures pētījumiem.
Eduards Smiļģis dzīvoja vienīgi teātrim-viss viņa mūža darbs bija saistīts ar to.Ap sevi viņš nemitīgi pulcēja cilvēkus,kuri,ja arī paši nestrādāja teātrī,tad vismaz dzīvi interesējās par mākslu.Sarunās un garajos monologos Smiļģis runāja par daudz un dažādiem tematiem,bet domas pavediens allaž atgriezās pie skatuves.Radoši tēlainajā prizmā radoši atspulgojās šā lielā cilvēka dzīves uzskati,raksturs,personības būtība.…
