Lai dators varētu apstrādāt informāciju, to ir nepieciešams pārveidot (kodēt), jo dators ir elektroniska ierīce, kas elektroniski visvienkāršāk atšķir divu līmeņu spriegumus: mazu (tuvu nullei) un lielu.
Tā kā dators atšķir tikai šos divus sprieguma stāvokļus, tad visa datorā ienākošā informācija ir jāpārveido tam "saprotamā" formā. Šo procesu sauc par kodēšanu. Lai datorā esošo kodēto informāciju varētu izvadīt cilvēkam saprotamā formā, veic pretējo procesu, kuru sauc par dekodēšanu.
Datora elektronisko ierīču abiem atšķiramajiem spriegumiem ir piešķirti nosacīti apzīmējumi - 0 (mazam spiegumam) un 1 (lielam). Tādā veidā dators spēj strādāt ar skaitļiem, kuri sastāv tikai no diviem cipariem - 0 un 1. Sadzīvē mēs lietojam desmitnieku jeb decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus (0; 1; 2; ...; 9). Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par divnieku jeb bināro (binary) skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu, un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1.
…
