Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.11.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 1.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 2.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 3.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 4.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 5.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 6.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 7.
  • Konspekts 'Filosofijas eksāmens', 8.
Darba fragmentsAizvērt

9. Salīdzināt I.Kanta un G.V.F.Hēgeļa attieksmi pret cilvēka prātu. Aprakstīt gan I.Kanta, gan G.V.F.Hēgeļa domāšanas sistēmas būtiskākās struktūras, paskaidrojot to nozīmi, savstarpējās sakarības un mijiedarbību.
I.Kants (1724-1804) uzskatīja, ka prātam ir jāapzinās savas robežas. Viņa mērķis bija izprast prāta darbības noteikumus, aprioros principus un iekšējās struktūras. Kants interesējās par prāta spējām un iespējām vairāk nekā ar to vēsturisko izcelsmi. Viņš māca, ka prātā pastāv aprioras formas, zemākajā līmeni viņš iedala telpu un laiku, augstākajā līmeni viņam šādas formas ir kategoijas.
Kanta sistēma apvieno trīs galvenās sastāvdaļas- izziņas teorija, ētika un estētika. Prātam piemīt
Tiekšanās pec absolūtām zināšanām, rezultātā prāts aizskar jautājumus, kā, piemēram, ka brīvība nepastāv.
G.V.F.Hēgelis (1770- 1831) prātu uzskatīja un sauca par garu, viņš apskatīja absolūta gara attīstību, tas pats sevi nosaka un ir sevi cēlonis- sevī. Gars izprot sevi vēsturē, kamēr tas nonāk pie absolūtas pašizziņas, tikai tad īsteni esošais sakrīt ar cilvēka prāta izprasto. No sākuma ir absolūtais gars, kas sevi pats izzinot, kļūst par apziņu un tad par prātu, tad arī parādās telpa un laiks. Trešā gara attīstības absolūtā pakāpe ir nonākšana pie sevis- gara, tieši šeit matērija apvienojas ar garu un pastāv kā cilvēks.
Gan ar Kantu, gan Hēgeli nostiprinās tendence, kas reliģiju cenšas pakļaut prātam.

10. Raksturojiet dialektikas un progresa lomu K. Marksa jaunradāmajā pasaulē. Ko Markss domā, sakot, ka apziņa nav reālās pasaules attēls un kāda šim apgalvojumam saikne ar ideoloģijām politikā, mākslu un mūsdienu mēdiju darbības vidi?
Marksisma mācība savu nosaukumu guvusi no tās pamatlicēja -Kārļa Marksa ( 1818- 1883) vārda. K. Marksa idejas par vienlīdzību sabiedrībā un “taisnīgu sadali” likās īpaši pievilcīgas, jo Eiropā 19.gs. vidū valdīja milzīga strādnieku ekspluatācija, nevienlīdzība un bezdarbs.
Viens no ievērojamākajiem Markusa nopelniem ir kapitālisma sistēmas analīze, viņš šo ideju formulēja jau “ Komunistiskās partijas manifestā”. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants