Somijas un Baltijas valstīm vēstures griežos no 1917. gada līdz mūsdienām ir saskatāms kopīgs liktenis, taču pieredzes – atšķirīgas. Laika posmā 1917. – 1919. gadam Somija, Latvija, Lietuva un Igaunija iegūst neatkarību. 1939. gadā Somija un Baltijas valstis nonāk Molotova – Ribentropa pakta lamatās, kur gan Somija, gan Baltijas valstis ietilpst Padomju Savienības interešu sfērā. Arī pēc Otrā pasaules kara Somija un Baltijas valstis piedzīvo lielus zaudējumus un cenšas nostabilizēt savas valsts ārējo un drošības politiku.
Impērijas malienes iegūst neatkarību: Baltija un Somija 1917. – 1919. Somija no 1809. līdz 1917. gadam ietilpa Krievijas impērijas sastāvā kā lielkņaziste ar diezgan plašu autonomiju. Tai bija pašai sava finansu sistēma, muitas robeža, seims, senāts, valsts valodas bija zviedru un somu valoda, Somijas pilsoņi skaitījās nevis Krievijas, bet gan Somijas pavalstnieki. Pirmais pasaules karš un revolūcija Krievijā radīja labvēlīgus politiskos apstākļus valstiskas neatkarības iegūšanai. 1917. gada vasarā Somijas parlaments pieņēma lēmumu par daļēju neatkarību, deleģējot Krievijai ārlietu un aizsardzības jautājumus, tomēr Krievijas Pagaidu valdība Somijas neatkarības centienus noraidīja. Pēc boļševiku realizētā valsts apvērsuma Somija 6. decembrī pasludināja sevi par pilnīgi neatkarīgu valsti. Somijas valstisko neatkarību atzina arī Ļeņina vadītā boļševiku valdība.
Savukārt kaimiņzemē Igaunijā risinājās citādi notikumi. Igauņu nacionālajiem spēkiem pēc Februāra revolūcijas bija izdevies panākt igauņu zemju apvienošanu vienā guberņā. Igauņu valoda tika pasludināta par lietvedības valodu, tika pieņemts lēmums pāriet uz igauņu valodu izglītībā, uzsākta igauņu nacionālo karaspēka vienību dibināšana, kuras formāli ietilpa Krievijas armija.…
