| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Lielākie somu investori Latvijā | 10 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Kad pasaules forumos pēc daudzu gadu klusēšanas izskanēja Baltijas jautājums, mūsu ziemeļu kaimiņiem pietika drosmes un atbildības runāt par to. Ziemeļvalstu atbalsts 1991.gada janvārī un augustā nodrošināja pasaules oficiālo aprindu informētību par notikumiem Baltijā.
1991.gada augustā Somija atzina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarību. Somijas prezidents Mauno Koivisto bija pirmais valsts vadītājs, kurš apmeklēja Latviju pēc neatkarības atgūšanas.
Vēstniecību vietā Ziemeļvalstis visās trijās Baltijas republiku galsvaspilsētās vispirms nolēma izveidot Ziemeļvalstu informācijas biroju. Ļoti būtiska nozīme valstu sadarbībā ir pastāvīgai un efektīvai informācijas apmaiņai. Tā ir būtiska ne tikai starp viena līmeņa institūcijām, bet arī starp valdību un parlamentu, pašvaldībām, kā arī sabiedrību kopumā.
Un tā 1992.gada septembrī Rīgā, Basteja bulvārī 14 atklāja Ziemeļvalstu informācijas biroju un Ziemeļvalstu literatūras bibliotēku. Ziemeļvalstis uzdāvināja Latvijai aptuveni 10 000 grāmatu, pašlaik jau ir 14 000 zviedru, somu u.c. grāmatu.
Līdz ar Somijas iestāšanos Eiropas Savienībā, visi šie līgumi lielā mērā ietekmē arī sadarbību starp Latviju un Somiju. Varētu teikt, ka līdz ar šī līguma noslēgšanu sākās jauns etaps Latvijas un Somijas sadarbībā.
1995.gada 12.jūnijā Luksemburgā tika parakstīts Eiropas Savienības un Latvijas asociatīvais (jeb Eiropas) līgums. Ar šī līguma parakstīšanu ES sāk attīstīt vispusīgu pirmsiestāšanās stratēģiju ar Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī ar Baltijas valstīm, un tā ir viena no Eiropas Savienības politikas prioritātēm.
Latvijas integrācija ES tika veikta sekojošos etapos:
1) brīvās tirdzniecības līgums;
2) asociācijas dalībvalsts statusa iegūšana;
3) dalībvalstu statusa iegūšana.…
Ievads Savu patstāvīgo studiju darbu par ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem, kas nosaka un regulē Latvijas republikas sadarbību biznesa jomā ar citām valstīm, es nolēmu rakstīt par mūsu netālajiem kaimiņiem – Somiju. Mana darba mērķis ir izpētīt Latvijas un Somijas sadarbības tendences biznesa jomā. Pirmkārt, palūkosimies desmit gadus atpakaļ. Tajā politiskajā situācijā, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, neviens pat sapņot nevarēja par patstāvīgu Latvijas sadarbību biznesa jomā ar citām valstīm, par Somijas firmu ienākšanu Latvijas tirgū. Tajā politiskajā sistēmā, kad tika realizēta centralizēti plānota ekonomika, nekas tamlīdzīgs nevarēja būt iespējams. Tolaik gan politikā, gan ekonomikā valdīja stagnācija. Pārmaiņas sākās ar 1991.gadu, kad Latvijas valsts atguva savu neatkarību. Visiem jau sen bija skaidrs, ka centralizētās administratīvi komandējošās ekonomikas modelis nav spējīgs nedz veicināt ekonomisko augšupeju, nedz radīt tās pilsoņiem ekonomisko nodrošinājumu. Tāpēc jaunā Latvijas valdība definēja centralizēti plānotās ekonomikas pāreju uz tirgus ekonomiku. Tirgus ekonomika pēc savas būtības ir decentralizēta, elastīga, praktiska un mainīga. Tā balstās uz fundamentālā individuālās brīvības principa: pircēja brīvas izvēles starp konkurējošām precēm un pakalpojumiem, ražotāja vai tirgotāja brīvas izvēles uzsākt un izvērst biznesu [1]. Tieši šīs brīvības, riska un iespēju apliecinājums saista moderno tirgus ekonomiku un politisko demokrātiju. Tirgus ekonomikai ir arī savas ēnas puses, turklāt vērā ņemamas, tomēr nav noliedzams, ka privātā uzņēmējdarbība politiskas demokrātijas apstākļos sniedz visplašākās iespējas brīvības saglabāšanai, ekonomiskajai attīstībai un visas sabiedrības labklājības līmeņa celšanai. Gan uzņēmīgi cilvēki, gan uzņēmēji un investori no citām valstīm ātri reaģē uz politiskās un ekonomiskās sistēma maiņu kādā valstī, mēģinot gan uzsākt jaunu, gan attīstīt jau esošo biznesu citā valstī, un viņiem paveras jaunas plašas iespējas, jauni noieta tirgi, plaši izejvielu krājumi, plašs darba tirgus. Tieši tā arī notika Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. Pats svarīgākais šajā laika posmā bija, lai valdība pieņemtu pareizus politiskus lēmumus, lai sāktu realizēt tādu politiku valstī, kas veicinātu Latvijas sadarbību ar citām valstīm gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā, lai ar saviem politiskajiem lēmumiem veicinātu, nevis bremzētu brīvā tirgus izveidošanos un attīstību.
