Visa cilvēces pastāvēšanas laikā bija cīņa starp brīvību un autoritāti jeb varu. Šī cīņa sākās Grieķijā, Romā un Anglijā. Tomēr pašā sākumā šī bija cīņa starp subjektiem vai arī cīņa starp subjektiem un valsts. Brīvība bija tā saucamā negatīvā brīvība, jo te nebija runas par vārda, savas idejas paušanas vai vēlēšanas brīvību. Šī bija brīvība “no”. brīvība no valsts iejaukšanos privātā indivīda dzīvē. Mills uzskatīja, ka pastāv tāda problēma, ka valsts iejaucās tur, kur nevajag iejaukties un, pilnīgi pretēji, neiejaucās tur, kur tai ir jāiejaucas. Mills, piemēram uzskatīja, ka valstij nevajag iejaukties ekonomikā, nevajag iejaukties citu cilvēkā dzīvē, lai noteiktu to, kā tam ir jādzīvo. Tomēr ir arī dažādi gadījumi, kad valsts iejaukšanās ir nepieciešama. Piemēram, valstij ir jāizvēlas, vai ir vajadzīgas skolas. It kā tas, ka bērni ies uz skolu paaugstinās izglītības līmeni valstī un paaugstinās arī, tā saukto, kopējo labumu. Tomēr, Mills izsaka viedokli, ka skolās ir jāmāca tikai faktus, nevis par to, kas ir labi un kas ir slikti. Tas jau būs smadzeņu skalošana. Bet, ja cilvēkiem būs doti tikai fakti, tad šis cilvēks varēs pats izlemt, ko viņš uzskata par labu un ko par sliktu. Šinī gadījumā nebūs aizskārta cilvēka brīvību uz savu viedokli.…
