54. gadā p.m.ē., kad Cēzars jau bija atradies Gallijā piecus gadus, sākās lielā gallu sacelšanās.
Kad Cēzars bija atgriezies no Britānijas, viņam nācās sadalīt savu karaspēku pa dažādām Gallijas vietām, lai tiktu galā ar pārtikas nepietiekamību, sausuma dēļ gads Gallijā bija neauglīgs. Pusotrs leģions tika izvietots eburonu apgabalā, kur arī sākās pirmās sacelšanās. Viens no kustības galvenajiem iniciatoriem bija treveru cilts valdītājs. Pirmie, kas viņam pievienojās, bija eburoni un viņu valdnieks Ambiorikss.
Lai gan pirmais eburonu uzbrukums tika viegli atvairīts, sacelšanās nebeidzās, un pēc tā Ambiorikss pateica šī romiešu leģiona komandierim Titūrijam Sabīnam, kas bija viņa sens draugs, ka šādi uzbrukumi pēc visu gallu norunas tika rīkoti uz visām romiešu ziemas apmetnēm. Tādēļ Ambiorikss, izpildījis gallu tautas vēlēšanos, ieteica Titūrijam nojaukt savu apmetni un pievienoties kādam tuvu esošam romiešu leģionam.
Pēc ilgiem strīdiem romieši nolēma rīkoties, kā viņiem tika ieteikts.…
