Klasicisma perioda kompozīcijas ir ievērojami labi iegaumējamas, kā arī viegli uztveramas, pateicoties to dziedošumam, ritmiski noteiktajām melodijām, kurās nereti saklausāmas sadzīves deju, tautasdziesmu vai marša iezīmes. Par klasicisma instrumentālās mūzikas pamatformu kļuva sonātes forma, kuras vadošais attīstības princips bija vismaz divu tēlu kombinācija vienotā mākslinieciskā attīstībā. Bieži vien tas izpaudās kā divu pretstatu sadursme un cīņa. Sonātes forma iedalās trīs daļās – ekspozīcijā, izstrādājumā un reprīzē –, kur tiek attiecīgi izklāstītas galvenās partijas un blakuspartijas tēmas (pirmais un otrais varonis), tiek piedzīvotas krasi atšķirīgas emocijas un izjūtas un kur vēlreiz sākotnējā secībā izskan galvenās partijas un blakus partijas tēmas.…
