Šī eseja ir par vienu no pazīstamākajiem un godājamākajiem cilvēkiem visā Latvijas vēsturē – Zigfrīdu Annu Meierovicu (1887 - 1925) un ētiskajām vērtībām viņa darbībā. Lai šo darbu varētu veikt, vispirms jānoskaidro, kas tad īsti bija šis cilvēks vārdā Z.A.Meierovics (turpmāk Z. Meierovics). Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt dažiem vārdiem – ar apgalvojumu, ka viņš no 1921 – 1923 gadam bija Latvijas ministru prezidents un 1918 – 1925 gadam Latvijas ārlietu ministrs, nepietiek. Viņš bijis arī Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces un I Saeimas deputāts, viens no Latviešu Zemnieku savienības dibinātājiem, darbojies bēgļu apgādāšanas centrālkomitejā, kur bija kultūras biroja vadītājs, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejā u.c. sabiedriskajās organizācijās. Bet arī ar to viss nav pateikts. Pie ārlietu ministra Z.Meierovica kapa iededzinātās svecītes pauž mūžīgu ticību Latvijai, tās brīvībai un valstiskajai atjaunotnei. Šis fakts, manuprāt, izsaka daudz ko ... …
