Džordža Bērklija darba "Traktāts par cilvēka izziņas principiem" konspekts

Džordžs Bērklijs (1685-1753) savā darbā Traktāts par cilvēka izziņas principiem vēršas pret tā laika dabaszinātņu mehānisko un kauzālo pasaules skaidrojumu.
Ievads.
1 Filosofija- gudrības un patiesības izpēte.
Lielākā cilvēku daļa (neizglītotie), kuri filosofijai nav veltījuši daudz sava laika, būtu jāiemanto šaubas un problēmas, bet tā nav. Viss, kas ir neparasts, liekas izskaidrojams. Taču tiklīdz šķiramies no instinktiem, sekojot augstākiem principiem (pārdomāt lietu dabu), uzrodas šaubas par līdz šim izprastajām lietām. Sajūtu orgāni ir maldīgi, mēģinot tos labot ar spriešanu, nonāk skepticismā.
2 Spējas, kas mums piemīt, ir dabas veltītas dzīvības uzturēšanai, nevis lietu iekšējās būtības izpētei. Galīgais (cilvēka prāts) nevar izprasts bezgalīgo (lietas, kurām piemīt bezgalība).
3 Ir maza iespēja, ka pareizi secinājumi no patiesiem principiem novestu pie sekām, kas nevarētu novērst pretrunas, bet tas nebūtu saskaņā ar Providences rīcības metodēm. Grūtības pastāv vienīgi mūsu pašu dēļ.
4 Ne bez pamata grūtības mazāk rodas no lietu neskaidrības nekā no maldīgiem principiem.
5 Ne vienmēr plašs skats ir skaidrāks.
6 Uzskats- prātam piemīt spēja veidot abstraktas idejas = jēdzienus par lietām. Abstraktās idejas kalpo par objektiem loģikas un metafizikas zinātnēm, kā arī citām, kas tiek uzskatītas par cildenākajām zinātņu nozarēm.
7 Lietu īpašības = modi nepastāv katrs par sevi, bet ir sasaistīti kopā vienā priekšmetā. Prāts spēj apskatīt katru īpašību atsevišķi, izveidojot sev abstraktas idejas.
8 Prāts apskata atsevišķi vai izdala kopīgo uztvertajās īpašībās, izveidodams abstraktu ideju par izplatību (nav ne līnija, ne virsma, ne ciets ķermenis; bez formas, lieluma; bet ir ideja).
9 Prāts sev izveido abstraktas idejas par īpašībām un modiem, kā arī domās iegūst idejas par sarežģītākām lietām, kas sevī ietver vairākas vienlaikus pastāvošas īpašības (Pēteris, Džeimss, Džons).
10 Var abstrahēt vienā nozīmē- aplūkot atsevišķi kādas daļas vai īpašības-, bet nevar abstrahēt vienu no otras vai iedomāties atsevišķi īpašības, kurām nav iespējams eksistēt atdalītām, kā arī nevar izveidot vispārīgo jēdzienu, abstrahēdams no atsevišķām daļām. Abstrakti jēdzieni ir sarežģīti, tāpēc sastopami tikai izglītot cilvēku vidū.
…