Pasaule ir ļoti nepastāvīga, tā mainās katru dienu, katru minūti. Ikviens mainās tai līdzi. Līdz ar šīm izmaiņām pasaule it kā kļūst labāka, tā mēs vismaz uzskatām un domājam. Ir grūti izpatikt mums pašiem, kur nu vēl pasaulei kopumā.
Visi sen jau zina, ka cilvēks nespēj nodzīvot dzīvi, tās laikā nemainoties. Tas ir tik pat svarīgi, kā ēst vai elpot. Pārmaiņas ir tās, kas mūs iedrošina, uzmundrina un palīdz. Cilvēks bez pārmaiņām ir pusvērts, jo rītdienas pasaule nav tāda kā šodienas vai vakardienas. Līdz ar to cilvēks, kas it kā iestrēgst vienā posmā, patiesībā pazudina sevi, jo ar vakardienas, pagātnes izjūtām, uztveri nav iespējams izdzīvot nākotnē. Pat šodienas uztvere var būt pilnvētrtīgas dzīves šķērslis rītdienā.
Tik pat grūti, kā izdzīvot ar pagātnes domām, ir izdzīvot citā kontinentā, valstī pilnīgā pretstatā pierastajam. Lai gan ar kutltūršoku ir daudz vieglāk, jo pie visa var pierast, taču šeit atkal parādās pārmaiņas, tas ir, Tev sevī ir jāmaina dažādas lietas, lai spētu izdzīvot pavisam savādākos apstākļos. Tāpat kā uz vientuļas salas atstāts cilvēks pilnībā atmet savas vēlmes un vajadzības pēc augsta komforta, tā cilvēkam rītdienā ir jāatmet vakardienas vajadzības.…
