“Jāzeps un viņa brāļi” ir luga, traģēdija. Tā ir Raiņa vispersoniskākā luga, kas izsaka viņa paša pārdzīvojumus. Šo lugu Rainis iesāk rakstīt 1906. g., pabeidz - 1914.g. Pirmoreiz tā izdota 1919. g. Pirmuzvedums notika 1920. gadā. Lugā tiek izmantots Bībeles kods, t.i., sižets ņemts no Bībeles: par Jēkabu un viņa divpadsmit dēliem. Taču reliģiska satura lugā nav. Lugā ir pieci cēlieni. Notikumus var iedalīt divās daļās: 1. notikumi Kanaānā, Jēkaba ģimenē, 2. Notikumi Ēģiptē.
Jāzepa lomā ir pats Rainis, bet brāļi ir viņa cīņu biedri no Jaunās Strāvas laika, kuri viņu nodeva un Raini vēlāk apcietināja. Viens no viņiem bija Jansons Brauns, sociālists, kurš arī bija iecerējis Aspaziju. Galvenā problēma – mīlestība un naids, ne tikai starp vīrieti un sievieti, bet arī draugiem.
Kanaānā dzīvo Jēkabs ar saviem divpadsmit bērniem. Jēkabam ir aptuveni 110 gadi (citos avotos 105 vai 130). Vecākajam dēlam ir 70 gadi, bet jaunākajam – Benjamiņam – 12 gadi. Jēkabam bijušas vairākas sievas.…
