Pašsvārstības vienmēr zināmā laikā norimst, un tādēļ tās reti izmanto praksē. Daudz lielāka nozīme ir nerimstošajām svārstībām, kuras var turpināties ilgstoši.
Ja svārsta lodīti pārvieto ar roku svārstību ritmā gan pa kreisi, gan pa labi, arī tad svārsts svārstās, taču svārstību periods ir atkarīgs no rokas kustības. Šādas svārstības svārstam ir uzspiestas. Šajā gadījumā svārstību periodu nevar aprēķināt pēc formulas, kas nosaka matemātiskā svārsta svārstību periodu, jo periodu nosaka tikai ārējais spēks, nevis svārsta īpašības.
Visvienkāršāk izraisīt nerimstošas svārstības, ja uz sistēmu iedarbojas periodisks ārējs spēks.Tādas svārstības sauc par uzspiestām svārstībām.
Šā speka darbs sistēmā nodrošina enerģijas pieplūdi no ārienes. Enerģijas pieplūde neļauj svārstībām norimt, neraugoties uz berzes spēku iedarbību.
Piemērs šīm svārstībām ir šūpoles, cilvēks, lai iešūpotu šūpoles cenšas periodiski tās iešūpot noteiktā ritmā, pagrūžot šūpoles uz priekšu, kad tās nonāk blakus.Katrs nākamais sistemātiskais grūdiens palielina šūpošanas amplitūdu, ja periodisku iešūpošanu pārtrauc haotiska, tad viena grūdiena iedarbību iznīcinas nākamais grūdiens. Tatad, ja viņš censtos iešūpot šūpoles nekārtīgi, grūstu tās visādos virzienos, viņam būtu grūti tās iešūpot.
Raksturīgas uzspiesto svārstību pazīmes ir šādas:…
