Tiesiskā sistēma ir konkrētas valsts tiesisko parādību kopums (gan pašas tiesības, gan tiesisko apziņu, gan tiesu praksi).1
Tiesību sistēma ir tiesību nozaru kopums un tā kopsakarība, kurā izpaužas sabiedrības vispārobligāta griba.2
Visas tiesības var iedalīt pa nozarēm:
• konstitucionālās tiesības – normu kopums, kas regulē personas tiesiskā stāvokļa pamatus, valsts iekārtas tiesiskos pamatus, valsts iestāžu sistēmu, kompetenci un to darbības pamatprincipus. LR konstitucionālo tiesību avoti ir Satversme, Pilsonības likums, Likums „Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” u.c.
• Administratīvās tiesības – normu kopums, kas regulē pārvaldes sabiedriskās attiecības, kuras viens subjekts vienmēr ir valsts pārvaldes iestāde, pārējie – valsts pārvaldes iestādes, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi.
• Finansu un nodokļu tiesības – normu kopums, kas regulē tādas sabiedriskās attiecības, kas veidojas valsts finansu darbības rezultātā, piemēram, finansu plānošanā, budžeta sastādīšanā un izpildē, iekasējot dažādus obligātos maksājumus un nodokļus.
…
