Gotikas maksla attīstījās 4 gadsimtu laikā. XIII g.s. tai bija pilnīgi izveidota sava konstrukcija un dekors (dižgotika).
Gotikas konstrukcijas raksturīgākie elementi (ribu velve, konforsi) bija izveidojušies jau romāņu arhitektūrā. Vissvarīgākais no tiem bija Normandijas celtnieku izmantotās krusta jeb nervīru velves. Tās bija līdzīgas šķērsribām un akcentēja krusta velvju lūzuma līnijas.
Celtnes statistisko karkasu veidoja savstarpējoi saistīti elementi – jauna tipa balsti (siašķu pīlāri), parsegums ribu velves veidā, XII g.s. radušies arkbutāni un jauna tipa konforsi. Sienas kļuva tikai par šā karkasa aizpildījumu. Izmantojot jaunos paņēmienus, gotikas celtnieki vareja mērķtiecīgi un apzīnāti, nevis taustīdamies realizēt akmenī jebkuru nodomu.…
