Rene Dekarta darbs „Pārdomas par metodi” ir pirmais viņa publicētais darbs, kurā viņš atgriežas pie domām, kas paustas viņa sacerējumā „Prāta vadīšanas noteikums”, pauzdams domas, kas uzskatāmas par viņa visa dzīves gājuma galvenajām atziņām.1
Darbs „Pārruna par metodi” ir sadalīts sešās daļās, kurās tiek risināti sekojoši jautājumi: 1.nodaļā Dekarts dod, viņa vārdiem sakot – dažādus apsvērumus par zinātnēm. 2.Meklē metodes svarīgākās kārtulas. 3.Tiek sniegti daži morāles priekšstati, kas atvasināti no šīm metodēm. 4.Izklāstīti argumentiem, ar kuriem autors centies pierādīt metafizikas pamatus – cilvēka un Dieva esamību. (tie ir metafizikas pamati pēc paša autora domām) 5.Izvērtējot fizikas jautājumus, kuru skaitā ir arī sirdsdarbības apraksts, ļoti saistošs, mēģina parādīt atšķirību starp dzīvnieka un cilvēka dvēseli. 6.nodaļā izklāsta nepieciešamos parametrus, lai dabas zinātnes izpēte virzītos tālāk, arī pēc viņa paša pētījumiem.2
Pats darbs „Pārrunas par metodi” ir radies laika posmā no 1634. līdz 1635.gadam. Pirmo reizi publicēts 1637.gada 8.jūnijā, franču valodā. Laikā, kad zinātnes valoda vēl bija latīņu, Dekarts skaidrojis, ka izvēlējies franču valodu tāpēc, ka šis sacerējums vairāk domāts cilvēkiem, kas izmanto savu saprātu un nevis uzticas tikai senajiem rakstiem.3…
