Dažādos vēstures posmos pedagoģijā teorija ir gājusi pa priekšu praksei un vadījusi tās attīstību, citos prakse izvirzījusi prasības teorijai. Teorijas un prakses vienības princips prasa, lai teorija virzītu praksi, īpaši mūsdienās, kad izglītība un audzināšana kļuvušas par sarežģītām sabiedrības prasībām.
Visas alternatīvās teorijas ir radušās noteiktā vēsturiskā laikā un bija apjausto aktuālo problēmu praktiski nozīmīgi risinājumi. Visas alternatīvās teorijas ir konvencionālas un atklāj vienas personas pedagoģisko uzskatu sistēmu. Visas aplūkojamās alternatīvas ir reliģisko ideju caurvītas. To autoriem bērns ir dievišķa radība.
Varam droši apgalvot, ka pedagoģijas teorijas attīstības pamats ir zinātnieku pieeja bērnu dabatbilstības un kultūratbilstības principu attīstībai zinātnē un praksē.
Pedagoģijas teorijas attīstībai pamatā ir četri avoti:
tautas pedagoģijas atziņas,
audzināšanas darba prakse,
klasiskās pedagoģijas teorijas,
aktuālo pedagoģisko pētījumu rezultāti.…
