Pirmatnējā kopienas iekārta ir senākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē. Tai raksturīgs ražošanas līdzekļu kolektīvs īpašums un vienlīdzīga produktu sadale. Pirmatnējā kopienā nebija šķiru, nebija ekspluatācijas. Latvijas teritorijā pirmatnējā kopienas iekārta sākās ar pirmo cilvēku ienākšanu 9. gadu tūkst. p.m.ē. un pastāvēja līdz IX – X gs. m.ē., kad izveidojās šķiru sabiedrība.
9. gadu tūkst p.m.ē. Latvijas teritorijā Baltijas ledus ezera, Lubāna un tajos ietekošo upju krastos bijušas cilv. mītnes – Laukskola, Sēlpils. Šo apmetņu vietās atrastie krama rīki liecina par vēlā paleolīta Svidru kultūras un Ārensburgas kultūras, bet senākie kaula priekšmeti – par Madlēnas kultūras ietekmi. Pēc tā var secināt, ka pirmie iedzīvotāji Latvijas teritorijā varēja ienākt no DA un DR. No 9.gt. beigām līdz 4. gt. Vidum p.m.ē. – Proboreālajā laikā un atlantiskā laika sākumā Latvijas teritorijā dzīvota mezolīta ciltis. Raksturīgi, kas šīs ciltis izvēlējās savu apmešanās vietu pie ūdeņiem – Lubānas baseinā (Osas un Zvidzes apmetnes), pie Burtnieku ezera (Zvejnieki II).
…
