Globalizētais cilvēks tiek aplūkots kā jaunas elites un marginalizēto tēls, paštēls globalizācijas laikmetā.
„Mammu, es gribu Mikipeli!”
Sabiedrībai, īpaši jaunākā paaudzei, globalizācijas procesi atklājuši jaunus horizontus, jaunas iespējas un piedāvā „katram savu Mikipeli”, kas ir graujoši liels kults Amerikā. Tātad varam teikt, ka mēs varam apgūt „katrs savu Ameriku” tepat Eiropā, tepat mazajā Latvijā.
Kā savā darbā raksta Vasertstroms Dž. A. „Mickey Mouse Approach to Globalization”, arvien vairāk cilvēki lūkojas Amerikas virzienā, pārņemot Amerikas tendences politikā, kultūrā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Globalizācijas procesu vienādo ar Amerikas tendencēm, dēvējot to „amerikalizāciju”.
Kulturālie globalizācijas aspekti ir ekstremāli kompleksi. Kad viens produkts atrodams visas pasaules līmenī, tas var nozīmēt dažādu nozīmi dažādās valstīs.1
Tādi piemēri ir Coca-Cola un Mdonald produkcija, kas pieejama visas pasaules tirgū.
Kā raksta Bilds K., Eiropa nonākusi globalizācijas vilnī, sasniedzot daudz svarīgāku pietāti, kāda jebkad sasniegta. …
