Bez šaubām daudzi cilvēki baidās nāvi arī no estētiskā viedokļa. Kas būs ar cilvēka ķermeni, kad viņš nomirs? Ko ar viņu darīs? Kā uz viņu skatīsies visi apkārt esošie cilvēki? Jo diemžēl,pēc nāves ar cilvēka ķermeni izturas ne visai pieklājīgā veidā,jo uzskata,ka tas jau nav cilvēks,bet gan vienkāršs līķis.”Es nebaidos mirt,es vienkārši negribu tur piedalīties”. (Vudu Allens)
Gribētu piebilst arī to,ka mēs baidāmies no nāves,jo negribam zaudēt sev tuvus cilvēkus. Pēc savas dabas cilvēks ļoti ātri pierod, kad viņam ir kāds blakus. Mēs nevaram iedomāties dzīvi bez mūsu draugiem, mīļotiem vai tuviniekiem. Mēs negribam, lai viņi mūs kādreiz pamet vai aiziet uz viņpasauli. Dzīves laikā mēs par to neaizdomājamies ļoti bieži,bet kad zaudējam kādu,saprotam cik nāve ir egoistiska.…
