Henrija VIII laikā Anglijā nostiprinājās absolūtisms, viņš tiek uzskatīts par izglītotu un apdāvinātu valdnieku, tomēr mūža otrajā pusē izrādīja īpašu nežēlību pret saviem patiesajiem un iedomātajiem politiskajiem oponentiem, ko, iespējams, var saistīt ar to, ka valdnieks cieta no veselības problēmām un liekā svara.
Pēc tēva nāves 1509. gadā Henrijs septiņpadsmit gadu vecumā tika kronēts par Anglijas karali. Viņa valdīšanas pirmajos gados valsti pārvaldīja Vinčesteras bīskaps Ričards Fokss un Kenterberijas arhibīskaps Viljams Vorhems. 1511. gadā reālo varu Anglijā pārņēma kardināls Tomass Voslijs.
Sv. Bērtuļa nakts
Hugenotu masu slepkavības Parīzē naktī uz 1572.gada 24. augustu (sv. Bētuļa diena), ko organizēja katoļu partijas vadoņi ar toreizējā Francijas karaļa Kārļa IX negribīgu piekrišanu.
Katoļi, lai labāk atpazītu viens otru, stiprināja pie bruņucepurēm baltus krustus.
Šis briesmīgais notikums izraisījis visai atšķirīgu reakciju tā laika Eiropā (Romas pāvests licis izkalt medaļu par godu ķeceru apkaušanai, bet protestantu Anglija un Holande ietērpās sērās).
…
