1)Emocionālās inteliģences attīstība bērnībā. Emocionālās inteliģences attīstība sākas jau agrīnajā bērnībā, kad bērns ar motoriskās mimikrijas (154.lpp.) palīdzību atkārto pieaugušiem līdzi viņu emocijas, emociju saturu vēl neizprotot. Smadzenes attīstās prenetālajā periodā un vēl īpaši svarīgs posms ir pirmie dzīves mēneši (limbiskā sistēma, mandele) (327.lpp.) Motoriskā mimikrija no mazbērnu emociju repertuāra izzūd aptuveni pēc divarpus gadu vecuma sasniegšanas, kad bērni sāk aptvert, ka cilvēku sāpes ir atšķirīgas no viņu pašu sāpēm, un labāk ieprotas citu mierināšanā. Svarīgi, lai bērns justu, ka viņa emocijas tiek uztvertas ar empātiju un atzītas un ka viņš saņem uz tām atbildi – emocionālā pieskaņošanās, dod bērnam uzmundrinošo apziņu, ka viņš tiek saprasts. Domāju, ka emocionālās inteliģences attīstība var turpināties visu mūžu: no mazuļa vecuma (ģimene, kā galvenais attīstošais faktors), skolas vecumā ( pie ģimenes piebiedrosies skola un vienaudži) kā arī turpmākajos gados pašattīstības gaitā. Cik emocionāli inteliģents ir cilvēks, atkarīgs gan no vides, kurā viņš aug, attīstās un strādā, gan no viņa paša gribas un neatlaidības.
Emocionālās inteliģences attīstību traucošās būtiskākās audzināšanas kļūdas. Emocionālā nepieskaņošanās bērnam (158.lpp.), vardarbīgo audzināšanas paņēmienu pielietošana. Bērna emociju ignorēšana – izsauc bērna izvairīšanos no ignorējamām emocijām.
Tāpat ir minētie neveiksmīgie audzināšanas modeļi:
pilnīgā neievērība pret bērna jūtām,
pārāk liela iecietība,
nicinājuma un necieņas izrādīšana pret bērna jūtām. (280.lpp.)…
