Dzimis Rīgā 1907.gadā Cepa mašīnfabrikas kasiera un grāmatveža ģimenē.
1924. beidz Rīgas 1. vidusskolu, kurā V. Plūdonis bija viņa skolotājs un atbalstītājs. Ādamsonu aizrauj vēsture un pasaules literatūra. Septiņpadsmit gadu vecumā viņš saraksta lugu par Žannu d’Arku.1924. gadā iznāk viņa pirmā komēdija, kura pēc viņa domām ir mēsls, tāda tā arī bija.
Dzeja.
Dzeja motīvu ziņā ir bagāta. Īpatnējais rokraksts iezīmējas jau 1. krājumā „Sudrabs ugunī” 1932. gadā. Turpmākie dzejoļi pa daļai atkārto, plašāk izvērš un papildina tanī ievērptos pavedienus. Nozīmīga vieta viņa dzejā ir Rīgai, Rīgas vecpilsētai. Parasti viņš Rīgu rāda romantizētā gaismā( krājuma ”Ģerboņi” nodaļa „Vecrīgas saule”). Romantizēts vecpilsētas skatījums dzejā nav vienīgais, proti, Krājums „Sudrabs ugunī” beidzas ar dzejoli „Tumšai Vecrīgai”. Tajā dzejnieks runā par feodālisma melu un asiņu kultu.…
