Starptautiskie tirdzniecības noteikumi, kas paralēli konvencijai un noslēgtajam līgumam definē pircēja un pārdevēja lomu preču pārvadāšanā, kā arī nosaka īpašuma tiesību uz preci un riska pārejas momentu. Incoterms paredz dažādus preču piegādes nosacījumus atkarībā no preču pārvadāšanas veidiem, piedāvājot dažādas kombinācijas, kā sadalīt no līguma izrietošos pienākumus un risku starp pusēm. Incoterms ir saīsinājums no vārdiem „international commercial terms” jeb starptautiskie tirdzniecības noteikumi. Pirmo reizi Incoterms publicēja 1936. gadā. Pēc tam tie tika izdoti 1953.,1967.,1976.,1980. un 1990. gadā. Katrs nākošais izdevums atšķiras no iepriekšējā gan ar terminu skaitu, gan saturu. Starptautiskās tirdzniecības noteikumi ir Starptautiskās Tirdzniecības palātas apkopotās starptautiskās paražas preču piegādē. Šie noteikumi nav likums, kas obligāti jālieto un jāievēro. Tie ir spēkā tikai tad, ja līdzēji tieši atsaucas uz tiem savā līgumā. Incoterms terminu lietošana aiztaupa laiku, kas būtu nepieciešams, līgumā sīki aprakstot līdzēju savstarpējās saistības sakarā ar preču piegādi. Šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc daudzās valstīs Incoterms izmanto, slēdzot vietēja rakstura tirdzniecības darījumus. Incoterms attiecas tikai uz pirkuma –pārdevuma līgumu, nevis pārvadājuma, apdrošināšanas u.c. līgumiem.…
