Z. Anspoka uzsver, ka, apgūstot radniecīgus priekšmetus izolēti, tiek veicināta fragmentāra zināšanu apguve, skolēnam neveidojas sistēmisks priekšstats par apkārtējo pasauli, tās likumsakarībām. Tāpēc mūsdienīgs pedagoģiskais process skolā paredz integrētās mācību metodikas izmantošanu optimāla rezultāta sasniegšanai.
A. Špona akcentē, ka integrācija izglītībā un audzināšanā ir satura, metožu un formu mijsakarību realizācija atbilstoši cilvēka un sabiedrības vajadzībām. Līdz ar to ir redzams, ka integrēšana izglītībā ir kopveseluma veidošana, apvienojot atsevišķas daļas.
Integratīvā pieeja paredz, ka skolēni un skolotājs kopīgi izlemj, kādas tēmas un idejas viņi pētīs. Šī pieeja pārsniedz mācību priekšmetu jomas, lai meklētu atbildes, kas veidojas ikdienas pārrunās un savstarpējā mijiedarbībā .
A. Petere norāda, ka integrēto mācību mērķī svarīgi ir ņemt vērā „skolēnu pieredzes sekmēšanu saskaņā ar viņu attīstības iekšējo loģiku, attīstības potencēm, radot skolēnu spēju un individualitātes attīstībai labvēlīgu vidi, ievērojot skolēnu intereses un novēršot pārslodzi, tādējādi rosinot izziņas darbību. Pazūd mācību stunda kā organizācijas forma, skolotājs strādā, brīvi organizējot bērnu atpūtu tad, kad jūt skolēna nogurumu, veicot kāda jautājuma izzināšanu”. …
