Ievads
Likumība ir viens no nepieciešamajiem sabiedrības pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikumiem. Tiesības ir tādas svarīgas sociālās parādības, bez kurām nav iedomājama ne sabiedrības, ne valsts pastāvēšana. Uz prettiesisku rīcību – likumpārkāpumiem, valsts un sabiedrība reaģē ar likumā noteiktiem tiesiskiem līdzekļiem un metodēm.Tiesību principi ir vadmotīvs valsts likumdošanā, kā arī tiesību realizēšanā, kas būtībā vada tiesību normu veidošanu, kā arī procesa galarezultātu. Es izvēlējos rakstīt par tiesību principiem, jo ir interesanti, kādu vadmotīvu izvirza sev cilvēce, veidojot tiesisku sabiedrību un starptautiskos tiesību dokumentus.
Tiesību principu nozīme ir ļoti plašs jautājums. Tāpēc vispirms apskatīšu pašus principus (to kopīgās iezīmes, kā arī izdalīšu svarīgākos un nozīmīgākos).
Par galveno referāta uzdevumu un mērķi esmu izvirzījusi 2 jautājumus.
Kāda ir vispārīgo tiesību principu vieta un loma tiesībās?
Vai Latvijas tiesneši, argumentējot spriedumus un lēmumus, atsaucas uz tiesību principiem?
Tiesību princips – no latīņu valodas “principum” – pamats, pirmsākums.Tās ir “ tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības (kārtības, brīvības, likumības, miera, kompromisa, humānisma, demokrātisma, taisnības, atbildības par vainu, uzticības u.c. principi).”
(Juridisko terminu vārdnīca. „Nordik”, 1998.,269.lpp. )
Tiesību principus iedala:
vispārējie tiesību principi – galvenās pamatidejas, kas atklāj tiesību kā sabiedrisko attiecību regulatora īpatnības kopumā (brīvība, vienlīdzība);
nozaru principi – galvenās idejas, kas raksturo konkrētas tiesību nozares (civiltiesības, krimināltiesības, administratīvās tiesības);
starpnozaru principi – galvenās idejas, kas attiecas uz radniecīgām tiesību nozarēm ( vainas pierādīšanai ).
Literārajā nozīmē ar terminu “princips”saprot galveno noteikumu, nostādni, pamatu, vispārīgu patiesību. Savukārt “vispārīgs” ir tāds, kas attiecas uz visiem, konkrētajā gadījumā – uz visu attiecīgās valsts tiesību sistēmu vai pat uz visu tiesību loku.
Tiesību zinātnē ar vispārīgajiem tiesību principiem mūsdienās saprot sava veida augstākās tiesības.
Tādējādi var teikt, ka mūsdienu romāņu – ģermāņu tiesību saimes valstīs tiesību sistēmu var papildināt bez likumdošanas palīdzības, pamatojoties uz iepriekš minētajām “augstākajām tiesībām” jeb vispārīgiem tiesību principiem.
…
Likumība ir viens no nepieciešamajiem sabiedrības pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikumiem. Tiesības ir tādas svarīgas sociālās parādības, bez kurām nav iedomājama ne sabiedrības, ne valsts pastāvēšana. Uz prettiesisku rīcību – likumpārkāpumiem, valsts un sabiedrība reaģē ar likumā noteiktiem tiesiskiem līdzekļiem un metodēm.Tiesību principi ir vadmotīvs valsts likumdošanā, kā arī tiesību realizēšanā, kas būtībā vada tiesību normu veidošanu, kā arī procesa galarezultātu. Es izvēlējos rakstīt par tiesību principiem, jo ir interesanti, kādu vadmotīvu izvirza sev cilvēce, veidojot tiesisku sabiedrību un starptautiskos tiesību dokumentus.
