Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 1.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 2.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 3.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 4.
  • Referāts 'Agrīnie virzieni psiholoģijā', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Strukturālisms(1875. – 1930.):

 dibinātāji - V. Vunts, Edvards Tičeners;
 galvenās metodes – introspekcija un novērošana dabiskā vidē;
 saturs – apzinātās pieredzes elementi;
 princips – apzināto pieredzi veido primārie psihes elementi;

*Introspekcija – (no latīņu valodas “introspectare” – skatīties iekšā), pašnovērošana; apziņas stāvokļu tieša novērošana, ko izdara pati persona, kura tos pārdzīvo.

*Introspektīvā metode – pašnovērošana, psihisko procesu pētīšana, novērojot savas paša
apziņas parādības; ideālistiskās psiholoģijas pamatmetodes; zinātniskajā materiālistiskajā psiholoģijā lietojama kā palīgmetode, kas objektīvi jākontrolē

*Struktūra – (no latīņu val. “structura”), veselā sastāvdaļu savstarpējs izvietojums un sakarība; uzbūve, iekārta.

*Strukturāls – tāds, kas attiecas uz struktūru; tāds, kas saistīts ar struktūras, uzbūves
pētīšanu, attēlošanu.

*Strukturālisms – izstrādājis metodes, ar kurām precīzi aprakstāmas valodas vienību strukturālās attiecības.

 ar V. Vuntu ir saistīta arī psiholoģijas kā zinātnes dzimšana, kad 1879. gadā nodibināja eksperimentālo psiholoģijas laboratorijas darbības Leipcigā;
 strukturālisma pozīciju aizstāv domu, ka “garīgo dzīvi” var pētīt līdzīgi tam, kā tas tiek darīts ķīmijā. Tas ir, analizējot dažādos sajūtu un uztveres elementus un to kombinācijas uzvedības ietekmēšanai.

Autora komentārsAtvērt
Atlants