Hipotēze: Ja organisma šūnās ir lielāks hromosomu skaits, tad būs vieglāk praktiski iegūt DNS, jo šādos organismos kopējais DNS daudzums ir lielāks.
Darba mērķis: praktiski iegūt DNS no dažādām augu daļām un noskaidrot, kurus augus šim nolūkam visefektīvāk var izmantot.
Darba uzdevumi:
iepazīties ar literatūru par DNS un tā iegūšanu;
praktiski iegūt DNS no dažādiem augiem;
izvērtēt pētījuma rezultātus un izdarīt secinājumus.
Dezoksiribonukleīnskābe (DNS) ir ģenētiskās informācijas nesēja un glabātāja. DNS sastāv no divām garām ķēdēm, kas, apvijoties viena ap otru, veido dubultspirāli. DNS ir dzīvības atslēga. DNS ir vienīgā dzīvajās būtnēs atrastā molekula, kura spēj replicēties jeb izveidot precīzu savu kopiju. Tā atrodas šūnas kodolā.…
