Latvija ir valsts, kurā es piedzimu, valsts, kurā es pavadīju savu bērnību, valsts, kurā es mācos, atpūšos un dzīvoju. Ja man būtu vairāk gadu, tad varbūt es varētu teikt, ka Latvija ir vieta, kur es strādāju, kur aug mani bērni. Latvija ir gan mana dzimtene, gan tēvzeme. Latvija ir manu vecāku un vecvecāku zeme. Es esmu latvietis, es esmu lepns, ka esmu piedzimis Latvijā. Latvija ir maza valsts lielajā pasaules kartē, bet tā ir mana.
Es šajā zemē piedzimu, kad tā bija atguvusi neatkarību. Esmu Latvijā dzīvojis tikai piecpadsmit gadus, tāpēc savu vietu Latvijas sabiedrībā vēl tikai meklēju. Pagaidām man prātā nāk bērnības atmiņas. Esmu dzimis Kurzemē, bet man mīļi un tuvi ir Salacas krasti, jo tur dzimis mans tētis. Es ar sajūsmu un smaidu atceros pavadītās vasaras Daugavas krastos, jo tur dzīvo mana vecmāmiņa. Latvijas dabu esmu iepazinis braucot uz Vidzemi un Latgali. Ar prieku un sajūsmu es nepazīstamam ceļiniekam stāstītu par Latgales pakalniem un tās zilajiem ezeriem, par Daugavas lokiem, par smilšaino Baltijas jūras krastu un akmeņaino piekrasti Vidzemē.…
