Čehija.
Čehija ir viena no nedaudzajām Eiropas iekšzemes valstīm, kurai nav jūras robežas.
No derīgajiem izrakteņiem svarīgākie ir brūnogles, antracīts, kaolīns, māls, grafīts.
Laika periods no 1968.gada 5.janvāra līdz 21.augustam tiek saukts par Prāgas pavasari. Tas bija politiskās liberalizācijas periods, kad Dubčeks uzsāka liberalizācijas rīcības programmu, kas paredzēja3 :
• preses brīvību;
• likt uzsvaru uz plaša patēriņa preču ražošanu;
• iespēju izveidot demokrātisku daudzpartiju valdību;
• Čehoslovākijas sadalīšanu 2 federatīvās republikās.
1989.gadā Samta revolūcija izraisīja komunistiskā režīma gāšanu un par Čehoslovākijas prezidentu tika ievēlēts V.Havels.
Kopš 1989.gada Čehija ir panākusi ievērojamu ekonomisko progresu valstī, tā ir viena no stabilākajām un veiksmīgākajām postkomunisma valstīm Centrāleiropā. Čehijā IKP pieauguma jomā situācija stabilizējās 1993.gadā un līdz 1997.gadam bija vērojams ikgadējs IKP pieaugums. Ekonomiskā krīze Čehijā sākās 1996., 1997.gadā, kad4 :
• pieauga budžeta un tirdzniecības deficīts;
• radās problēmas kapitāla tirgū, vairākas bankas bankrotēja;
• 1996.gada maijā sākās valūtas krīze;
• tika veikta Čehu kronas devalvācija.
Šie faktori izsauca ekonomiskās izaugsmes samazināšanos no 4,3% 1996.gadā līdz -0,8% 1997.gadā. 1998.gadā ekonomikas izaugsme samazinājās līdz -1,2%, cēlonis tam bija galvenokārt iekšējā pieprasījuma samazināšanās, kuru izsauca reālās darba algas līmeņa samazināšanās.
…
Polija. Lielākās jūras ostas Polijā ir Gdaņska, Ščecina un Gdiņa. Svarīgākie derīgie izrakteņi un dabas resursi Polijā ir akmeņogles, sērs, varš, dabasgāze, sudrabs, svins, sāls un dzintars. Polija pieder pie vadošajiem akmeņogļu, sēra, vara un sudraba eksportētājiem pasaulē. Polija ieņem 1.vietu Eiropā vara ieguves un sudraba ražošanas ziņā Ekonomiskās plānošanas mehānisma darbības rezultātā valsts tautsaimniecībai bija raksturīga augstas pakāpes ražošanas koncentrācija un monopolizācija, kas apgrūtināja konkurences attīstību. Centrāleiropā nostiprinājās valstu saimnieciskā specializācija, Polijas specializācija bija kuģubūve un ķīmiskā rūpniecība. Polijas centieni atbrīvoties no PSRS ietekmes visspēcīgāk sākās 1980.gadā. Nemieri Polijā turpinājās vairākus gadus, ASV un Rietumeiropas valstis ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Polijas režīmu un PSRS. 1989.gadā Polija kļuva par pirmo Centrāleiropas valsti, kas atbrīvojās no vadošās komunistiskās partijas ietekmes. 1989.gadā (T.Mazovecka valdība) Polijā sākās liela mēroga ekonomiskās reformas, kas ļoti strauji izmainīja valsts ekonomisko iekārtu un ekonomisko politiku, radikāli atceļot centrālās plānošanas sistēmu. Polija izvēlējās ieiešanu tirgū caur "šoka terapiju". Polijā tika izstrādāta tautsaimniecības pārejas perioda stratēģijas programma, kas vēlāk kļuva pazīstama kā Baļceroviča plāns . Stabilizācijas pasākumu ieviešanas sākuma fāzē bija vērojamas negatīvās reformu sekas: • ievērojami pieauga cenu līmenis; • palielinājās procentu likmes; • 1990.gadā ražošanas jaudas samazinājās par 25%, 1991.gadāpar 12%; • par 30% samazinājās patērētāju pieprasījuma apjoms; • reālās darba algas līmenis samazinājās par 28%; • bezdarba līmenis sasniedza 9%; • privatizācija norisinājās lēni un sarežģīti.
