Latvijai raksturīgā informācijas vide ir mainīga un vērojama aktīva rosība tieši jaunu, dažādu un „skaļu” viedokļu kontekstā, ko veicinājusi šā brīža politiskā un ekonomiskā situācija valstī. Tā iemesla dēļ arī analīzei tika izvēlēta intervija, kas uzskatāmi atspoguļo vienu no aktuālākajiem jautājumiem, kas šobrīd nodarbina lielas daļas Latvijas iedzīvotāju prātus, proti, jautājumu par to, kā Bērnu un Ģimenes lietu ministrijas likvidēšana ietekmēs turpmāko Latvijas ģimeņu politiku (jaunajām ģimenēm, bērnu namiem, bērnu pabalstiem utt.). Analīzē tiks pielietots pavisam vienkāršs princips, proti, tiks izvērtētas attiecīgās intervijas pozitīvās un negatīvās puses S.Adams un W.Hicks piedāvātās teorētiskās literatūras par intervēšanu kontekstā, sākot ar intervijā izmantoto jautājumu veidu un atbilstības situācijai aplūkošanas un beidzot ar niansēm, kas atklāj žurnālista (ne)profesionalitāti un izvēlēto intervēšanas tehniku.
Tātad, sākot ar „labajām ziņām” jeb izvērtējot intervijas pozitīvos aspektus, pirmkārt jāmin, ka žurnālistes izvēlētā tēma pati par sevi vien jau ir ļoti pateicīga dēļ savas aktualitātes. Pozitīvs aspekts ir intervijas ievadā ievietotā informācija, kas ļauj lasītājam izprast intervijā aktualizētās situācijas kontekstu, kas vienlaicīgi arī liecina par to, ka intervijas autore ir sagatavojusies intervijai un kas ir ļoti būtiski, ievākusi informāciju par izvēlēto tēmu1. Arī intervijā uzdoto jautājumu klāsts un valoda ir piemērota intervējamā personībai un stāvoklim sabiedrībā, jautājumi tiek uzdoti atbilstoši A.Baštika kompetencei2, par ko liecina arī viņa sniegto atbilžu kvalitāte. …
