Cilvēks ir dabas daļa, tas jāapzinās katram jau no agras bērnības. Tāpēc jādzīvo saskaņā ar visu, kas mums apkārt – zāli, kokiem, kukaiņiem un zvēriem. Mēs staigājam pa zemi, elpojam gaisu, dzeram ūdeni, iesējam sēkliņas augsnē – mūsu dzīve un darbošanās ir skaista ar visu to, kas blakus mums pastāv dabā. Bez tā mēs nespētu iztikt. Arī zināšanas cilvēki smeļ no dabas, savu dzīvi iekārto pēc dabas likumiem un paraugiem. To bieži aizmirst vai cenšas neievērot pieaugušie, bet bērni nevērību un necieņu pret dabu jau uztver kā normu.
Mēs – cilvēki esam ļoti atkarīgi no dabas, bet neprotam vai negribam to atzīt un novērtēt.…
