Šis romāns ir turpinājums G. Janovska romānam „Sōla”. Tajā tiek kāpināta Artūra Skujas svešatnes, vientulības, neiederības izjūta, kas varoni noved līdz psihiskām problēmām. Neiederība ne starp angļiem, ne starp savējiem – trimdiniekiem. Intelektuāls sapņotājs, kas nīkst bez draugiem, bez mājām, bez sapratnes.
Romāna tēlojums sākas ar to, ka Artūrs Juhana pelniem urnā klejo pa Angliju līdz nonāk pilsētā pie Trentas upes Lestonā, kur dzīvo daži pazīstami trimdinieki. Viņš šajā vietā apmetas uz ilgāku laiku, jo ar biedru palīdzību iegūst gadījumu darbus. Viņš strādā par gāzes vadu vilcēju, strādā saimniecībā, kur noturas ilgāku laiku – Pīrsona fermā. Pīrsons ir vecs vīrs, kuram ir jauna, daiļa sieva, kurā Arturs iemīlas. Tā ir viņa „princese baltā zirgā”. Taču jādodas ceļa, jo nemiers uz „melnā siena” mācas virsū aizvien straujāk, turklāt nedod mieru Juhanam dotais solījums nogādāt pelnus uz Igauniju. Ar Juhana palīdzību ( viņa rēgs ierodas pie Artura ) viņš dodas uz Hullas ostu, kur nodod drauga pelnus jūrniekam, kas apsolās tos nogādāt un izkaisīt Domalaukumā. T…
