Vecais Stenders sava mūža pēdējos 30 gadus veltījis latviešu dzimtļaužu apgaismošanai un izglītošanai, tādējādi kļūdams par ceļa rādītāju topošai tautai, tolaik vēl tikai “dzimtļaužu kārtā ietērptai”.
Man šķiet, ka tas ir neparasts cilvēks Latvijas vēsturē – vācietis, kurš vēlējās palīdzēt latviešiem un sirdī arī pats kļuva par latvieti. Šejienes vāciešus viņš mudinājis pamatīgi iemācīties zemes pamatiedzīvotāju valodu un dziļi ielūkoties latviešu tautas tradīcijās, lai veiktu apgaismības darbu. Viņš uzskatīja, ka dzīve nav bijusi godīga pret latviešu tautu, kas, manuprāt, liecina arī par attīstītu empātijas izjūtu.…
